Piekrītu! Vislabāk to pārbaudīt praksē! :)

Nu es jau nesaku, ka viss galds apgāzīsies, tikai ir iespējama pretējās puses cilāšanās, kas rada nestabilitātes sajūtu un jaunam inovatīvam izgudrojumam nevajadzētu ko tādu pieļaut, bet nu lai par to pilnībā pārliecinātos, būtu laikam pašam dzīvē jāapsēžās un jāizmēģina, vai arī pēc proporcijām jāizveido tieši tāds pats un tad jāpārbauda ;))

Viss ir iekš fizikas un ģeometrijas, jo tālāk no rotācijas centra būs svars, jo lielāka iespējamība, ka viss apgāzīsies. Pēc tā, kas ir redzams pēdējā attēlā, cilvēka smagums ir pietiekoši tuvu "rotācijas" centram (galda kājai uz zemes), tāpēc arī pieļauju domu, ka diez vai viss galds apgāzīsies. Tradicionālajam garajam solam tā problēma ir tādēļ, ka amatnieks labu gribēdams, to sēdēšanas virsmu ir pa garu atstājis un tam pa virsu gadās tādi kautrīgi cilvēciņi, kas sēžas nevis solam pa vidu, bet pašā galā. Nu tālāk jau, kā jau teicu - fizika - zemes pievilkšanas spēks. Rakstā apskatītajam solam ir jāņem vērā arī tas, ka cilvēka svars (ar sola slīpuma palīdzību) tiek virzīts uz "rotācijas" centra pusi.

Joprojām nesaprotu.

Varbūt kāds zinās paskaidrot. Visi zin, visi ir sēdējuši un daudzi ir apgāzušies sežot uz klasiska koka soliņa - tāda, kam abi gali karās pāri galu kājām. Gribas iebraukt - tā tāda apzināta detaļa vai kā ?

- Oļegs
Tieši tā- piekrītu, ka kājām ir jābūt sasaistītām arī garenvirzienā (vismaz diagonālie balsti). No savas pieredzes zinu: kamēr galds nav sasaistīts arī garenvirzienā tas noteikti ļodzīsies, un ja vēl tikai viens cilvēks apsēdīsies vienā malā, tas noteikti cilāsies. ( fotogrāfijās taču ir redzams, ka sēžamvieta atrodas pāri atbalsta kājai). Vienkārši pats esmu izgatavojis galdus un ir pārbaudīts, ka šāds krēsla stāvoklis tomēr ir salīdzinoši nestabils- varēja taču to kāju slīpāk zem krēsla palaist.